2011. gada 28. novembris

izliksimies inteliģenti

pēdējās novembra brīvdienas pavadītas diezgan tuvu ideālajai robežai! nosvinējām trīskāršos svētkus un lieliski izklaidējāmies. tie trakie 18 nosvinēti ar vērienu. viss izdevās un man ir prieks, ka man ir prieks par notikušo pasākumu.

nu jā, dzimšanas dienu laiks beidzies (novembris tāds ražīgs, hih), beidzot cenšos pievērsties ziemassvētku dāvanām. lai gan šogad es ziemassvētkus negaidu tik ļoti kā katru gadu. man īsti vēl nav tās vajadzīgās sajūtas.
ja iepriekš es čīkstēju, ka man nav laiks, tad tagad es nezinu, ko ar to darīt. mācīties es nespēju un neko citu darīt arī īsti negribu. kopš aizgāju no mūzikas skolas, sajūta tāda, it kā man būtu nenormāli garš brīvlaiks. pietrūkst pirkstu vieglā slīdēšana pa klavierēm, ieguldītais laiks, smagi strādājot, stresiņš pirms ieskaitēm, koncertiņi un tas, ka visur skanēja mūzika. protams, man tas viss nu neeenormāli pietrūkst, bet tajā pašā laikā cenšos pie tā nepieturēties, jo negribu skumt par to, kas jau ir izlemts un izdarīts. ahhh, žēl.
atceros, ka pirms trīs nedēļām centos izdomāt, kas man jāpaspēj izdarīt vēl 17 gados, jo man tik ļoti negribējās tos 18. taču tam laikam tiešām nav nekādas atšķirības. vienīgi mani nepamet tā sajūta, ka bērnība lēnām iet uz beigām. man tomēr patīk būt mazai, naivai un muļķīgai. bet nu katram dzīves posmam savu plusi. piemēram, tagad esmu legāla. nu labi, stulbs joks. :D

lai vai kā, pēdējā laikā un arī šobrīd viss ir ļoti labi. tikai pietrūkst ziemas sajūta un tajā ietilpstošie prieki.
lai jums jauks decembris un priecīgi un gaiši ziemassvētki!

tagad uz kādu laiku jānoliek glāze un jāpievēršas zaļajām dienām.

2011. gada 30. oktobris

viegli

Gribas viegli,
cik vien viegli,
tā, lai smiekli,
maziņi smiekli.

Tā, lai vēsmiņas,
viegliņas dvašas,
atnāk pašas
un aiziet pašas.

Gribas pieskarties
viegli un maigi.
Nesaki man, ka
grūti laiki!

Pieskaries lēnītēm,
klusu klusītiņām -
pasaule apstāsies
brīdi pa brītiņam.

Pasaulei patīk,
ka viegli iet.
Pieliec man, pieliec
roku mazliet!

Imants Ziedonis

brīvlaiks paskrēja nemanot, taču ar to man pietika, lai es tā labi un kārtīgi atpūstos.
tik harmonizēti, viegli un labi neesmu jutusies jau kādu laiciņu. tagad esmu skaidrībā ar apkārt notiekošajām lietām. zinu savu vietu un to, kā pareizi funkcionēt.
apsolu laboties! (tie, uz kuriem tas attiecas, to sapratīs)

šis bija pagaidām cietākais brīvlaiks!

p.s. par cik brīvlaikā nevienu mācību grāmatu neatvēru, tagad svētdienas vakaru pavadīšu mācoties un izliekot savu pārlieku lielo prieku.

2011. gada 11. septembris

all the other kids with the pumped up kicks

Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.

(M.Zālīte)

tā nu ir pagājuši 2 mēneši. precīzāk, paskrējuši. un tiem līdzi ir nākuši daudz jauni piedzīvojumi, pārdzīvojumi un notikumi.
pēdējā ierakstā minēju par to, ka savu laiku veltīšu sevis pilnveidošanai un tā tiešām arī bija. daudz esmu lasījusi, mācījusies un centusies labot savus izteikti kaitinošos mīnusus. laikam jau kaut kur tālāk esmu tikusi.
ja runāju par savu dzīvi kopumā, tad tur arī ir daudz kas mainījies. esmu daudz novērojusi, sapratusi un secinājusi. beidzot laikam dzīvoju realitātē nevis aiz rozā briļļu stikliem.
šobrīd izjūtu pārēju no 17 uz 18 gadiem. sāku saprast, ka kļūstu veca, jo visi vienaudžu prikoli un izdarības man šķiet nekam nederīgas un nesaprotamas. jā, varbūt pati reizēm mēdzu būt bērnišķīga un izdarīt ko tādu, kas ir visai neloģisks, taču tas ir tikai reizēm nevis visu laiku.
nākamais, ko gribu pieminēt, ir tas, ka turpinu iet mūzikas vidusskolā, lai gan joprojām cīnos ar sevi par šo grūto izvēli. man ir tik daudz citu lietu, ko vēlos darīt ārpus skolas un arī skolā, bet tieši tāpēc, ka mūzikas vidusskola ir puse manas dzīves, es neko nevaru atļauties. tāds jēdziens kā draugi un izklaides man neeksistē. nu labi, nav tik traki, bet es gribētu vairāk laiku pavadīt kaut kur citur un citādāk. bet tajā pašā laikā man arī patīk mūzikas skolā. ai, es nezinu! pašai vien jāsēž un jādomā. neviens cits manā vietā to neizlems.

pieminēšanas vērts ir arī brauciens uz horvātiju kopā ar skolas kori. patīkams, silts, jautrs un piedzīvojumiem bagāts brauciens. noteikti atmiņā paliekošs. es tiešām ļoti vēlos atgriezties. latvijas drūmā vide ir neizturama.

šī bija viena no pēdējā laikā foršākajām nedēļas nogalēm. viss sākās ar sestdienas rītu, kad 7.30 izgāju no mājas, jo 9.00 man jau sākās nodarbības mūzikas skolā. tas bija tik bezrūpīgs, mierīgs un patīkams rīts. ļoti daudz svarīgas lietas pārdomāju un nonācu pie loģiskiem risinājumiem. un arī manas domas neklejoja pa manu galvu, meklēdamas savu plauktiņu. sakārtodamās pa vietām, tās norima un noklusa un es pavadīju vienu no klusākajiem rītiem, kāds man jebkad ir bijis. apmeklēju arī baltās naktis. paspēju pabūt tik dažādās vietās, ka par daudzveidību nevarētu sūdzēties. arī kompānija bija man sen aizmirstie mīļie cilvēki. viens no spilgtākajiem notikumiem noteikti bija pasākums nordeā bankā, kur bija jāraksta par pagātni un nākotni. pēc tam man bija neizbēgams filozofiskais noskaņojums. un vēl vairāk atmiņā paliekošs bija Mr.GRē. un tas bija kā sitiens pa vāju nervu, jo tagad vecrīga mani sāk pārņemt savās kārdinošajās skavās. lieki piebilst, ka plānoju tur drīz vien iegriezties un izlaist savu ilgi sasieto nezvēru.

šo patīkami vasarīgo dienu pavadīju zaķusalā, pastaigājoties kopā ar dzejniekiem. tas bija tā vērts! noteikti nenožēloju, ka veltīju tam daļu savas svētdienas.
šodien man bija ļoti liela vēlme pabraukāties ar riteni, taču man šajā galā nav kompānijas, kas galīgi nav forši. tāpēc palieku vien ar savu vēlmi, kas tā arī netika izpildīta. tagad gaidīšu līdz atvasarai.

apņemos šeit vairāk rakstīt brīžos, kad man uznāk filozofiskais garstāvoklis. tas ir tiešām ļoti interesanti! pat man pašai.
tad ar to es arī šovakar beigšu.
lai jums prātīgs, jauks un labām atzīmēm bagāts jaunais mācību gads!

2011. gada 13. jūlijs

septītās debesis

nedēļa bez interneta bija labākā dāvana, ko es šobrīd varēju saņemt. esmu atgriezusies latvijā sveika un vesela, un turpinu baudīt brīvlaiku. lieliski pavadīju laiku ar ģimeni austrijā un sakārtoju domas. laikam beidzot varu teikt, ka esmu noenkurojusies uz viena viļņa, apdomājusi savu rīcību un arī apņēmusies to labot. manas skaļās un izsvaidītās domas ir kārtīgi sakārtotas un es arī pati jūtos daudz labāk.
tas arī viss! savu laiku šobrīd esmu apņēmusies veltīt sevis pilnveidošanai.
lai jums saulaina arī turpmākā vasara!

2011. gada 21. jūnijs

is this it?

skatoties, kā zirneklis pie mana loga jau n-to dienu vienā un tajā pašā vietā vij tīklu, es sapratu, ka vēlos ko teikt. bet tieši internetā, tieši te!

pagājis neliels laiciņš no vasaras. esmu atpūtusies un arī vasaru iesāku lieliski. taču šobrīd jūtos tik ļoti apmākusies, tieši tāpat kā laiks ārā. bet ne par to es šajā brīdī gribu izteikties. sākšu jau ar festivālu sunset. ļoti labi pavadīts laiks, tiešām! man patika. tad es biju stokholmā ar ģimeni, kur nejauši uzskrējām skaļam studentu pasākumam - jaunieši milzīgās kravas automašīnās ielikuši aparatūru un ballējas, bļaustās, dzer alu un arī šļakstās. vienu reizi es noteikti arī ko tādu gribētu. nākamais brauciens, no kura vakar tieši atgriezos, bija uz nidu (lietuvā). vakariņas pie jūras, maigs un silts vējiņš, kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni, braukāšanās ar riteņiem un vēl daudz citas jaukas lietas. lai arī mans fiziskais stāvoklis ir kļuvis pavisam vārgs, es centos sasparoties un doties viņiem visur līdzi.

kā jau minēju, esmu aizkāpusi aiz melnās svītras. laikam viss tik ilgi un tik daudz krājās lielajā kamolā, ka tagad vairs nezinu, kur likties. katrā ziņā, mans nervu sabrukums nav īstajā laikā. lai arī cik slikti es justos, es vēl neesmu pavisam padevusies. par saviem mīļajiem taču jācīnās, vai ne? baidoties pazaudēt, esmu pazaudējusi, bet es nepadošos. es bez tā nevaru. es dzīvoju tikai vienreiz! es ņemšu visu, ko dzīve man dos un arī vairāk, ja vajadzēs. un es ticu tam, ka katra asara, kas nobirst pār manu vaigu, padara mani stiprāku. galvenais jau nav būt stipram, bet gan justies tādam.

jāatzīst, ka pēdējās stundas manu seju rotā atmiņu smaids, jo šobrīd tik tiešām dzīvoju atmiņās. pārskatu bildes un atceros to, cik labi tajā brīdī man viss likās.
šī diena mani ir mazliet izkrāsojusi. lai arī neko īpašu nedarīju, tikai gulēju gultā un skatījos tv, es jūtos daudz dzīvāka un arī jūtos daudz labāk.
es tiešām ļoti, ļoti ceru un arī ticu, ka es vēl varēšu savilkt galus kopā, ka man izdosies! un arī tad es nepadošos. viss!

2011. gada 2. jūnijs

sweet disposition

es pat nezinu kā sākt un ar ko sākt šo ierakstu. laikam jau visu pēc kārtas.

pirmkārt, SKOLA BEIDZOT IR BEIGUSIES! es varēšu 3 mēnešus atpūsties. tieši to man vajadzēja gan fiziskajai atpūtai, gan arī garīgajai attīstībai. biju kaut kur pazaudējusies un iestrēgusi.
sākoties vasarai, visas manas domas momentāli sakārtojās un viss man kļūst daudz skaidrāks.
runājot par skolu, 2.semestris ir bijis daudz labāks - esmu satuvinājusies ar saviem jaukajiem klasesbiedriem un atzīmes arī manāmi uzlabojās. mūzikas skolā esot vērojams progress. nu lai tā būtu!

otrkārt, jau trešo gadu maijs ir mans grūtākais mēnesis gadā, taču tai pat laikā pavasaris galvā cenšas paslēpt radušās problēmas. bet viss ar laiku nokārtojas.

treškārt, esmu ļoti daudz jaunas lietas uzzinājusi tieši par sevi. gribu uzsvērt arī to, ka mācos no savām kļūdām un pieaugu savos lēmumos.

laikam pēdējais, ko gribu teikt, ir tas, ka mums ar klasi (nu labi, nelielu daļu no klases) bija ļoti jauks, traks un sirsnīgs vakars lielvārdē. izbaudījām lauku burvību ar melnām pēdām, sakostām kājām, svaigu gaisu, pirtiņu un dīķi. un nevar arī aizmirst par alutiņu. tieši tas mums visiem bija nepieciešams pēc smagā darba un mācīšanās skolā.

rīt došos turpināt, drīzāk turpināt iesākt baudīt vasaru festivālā sunset. man ir laba priekšnojauta, ka būs superīgs pasākums. vismaz pagaidām viss notiek baigi labi.

tas pagaidām arī viss!
novēlu jums visiem jauku vasaru un kārtīgi atpūsties!

2011. gada 17. aprīlis

rotaļa rotaļājās!

man bija lieliska nedēļas nogale vefiņā. rotaļai bija koncerts un tās sajūtas, ko es guvu šo dienu laikā, bija fantastiskas. arī vecais zelta sastāvs dejoja, kas vispār bija superīgi. katrai dejai cilāju kājas līdzi un visu koncertu smaidīju. supersupersuper!!!!
ar katru šādu koncertu arvien vairāk vēlos iet dejot, bet apzinos, ka visu būtu ļoti grūti apvienot.

piektdienas vakars bija ellīgi traks. pazaudēju zeķi un šalli. kā arī veselo saprātu un atmiņas par to vakaru.

mani galīgi nepriecē mans jau vairākas dienas esošais sliktais veselības stāvoklis. ārstējos!

un, runājot par mūzikas vidusskolu, esmu izlēmusi nepadoties, jo es zinu, ka es visu varu izdarīt un arī labi izdarīt.

tas pagaidām viss!

2011. gada 27. marts

walking on a dream

brīvlaiks godam nodzīvots. bija gan priecīgi, gan skumji brīži, bet kopumā šo brīvlaiku varu raksturot kā ļoti jauki un patīkami pavadītu.

no sava darbu krājuma esmu izdarījusi tieši nulli, bet vismaz jūtos labi atpūtusies. darbus sākšu darīt ar skolas sākumu. galu galā, bezmiegs piederas skolas laikam.

ir pagājis mēnesis pēc pēdējā ieraksta, tomēr viss ir vēl vairāk mainījies. gan uz labo, gan uz slikto pusi, bet es nesūdzos, jo nav prieka bez bēdām.

šīs nedēļas laikā paspēju arī secināt to, cik es pati esmu mainījusies. lai arī cik ļoti man censtos ieskaidrot, ka tas ir uz slikto pusi, es to neredzu. es uzskatu, ka citās lietās esmu augusi. visam jābūt līdzsvarā. es pati ļoti labi sadzīvoju ar savām izmaiņām. laiks arī citiem to pieņemt.

pēdējo dienu laikā šī dziesma non-stopā skan manā playlistē - laid back - sunshine reggae

2011. gada 27. februāris

hide

ir pagājis labs laiciņš, kopš ierakstīju pēdējo ierakstu. par iemeslu tam varētu būt lielais nogurums no mācībām un arī ballītēm, kā arī laika trūkums.

pa šo laiku tiešām daudz kas ir mainījies. var teikt, ka viss ir mainījies! bet es ne par ko nesūdzos, man patīk.

šodien biju plānojusi superīgi pavadīt laiku ar saviem draudziņiem kafejnīcā, spēlējot klavieres, tomēr beigu beigās izdomāju palikt mājās, jo vēl neesmu izdarījusi visus darbiņus. kā arī esmu nolādējusi pāris filmas, kuras ļotiļoti vēlos noskatīties.

pēdējā laikā mans prāts ir nodarbināts ar diezgan lielu dilemmu. nespēju izvēlēties un izdomāt, ko tieši es gribu. šajā gadījumā runa ir par mūzikas vidusskolu, jo esmu apsvērusi iespēju aiziet, tomēr tajā pašā laikā cenšos sasparoties un visu izdarīt, jo man ļoti patīk tā gandarījuma sajūta, kad tu visu esi izdarījis. un labi izdarījis.

neesmu pārliecināta, ka sākšu šeit rakstīt biežāk (nevis ik pēc pāris mēnešiem), tomēr tad jau redzēs, kā domas raisīsies. :)

atvadām mana šī brīža mīļākā dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=rjFaenf1T-Y

2010. gada 21. novembris

wonderwall

šī dziesma pēdējā laikā ir ļoti iecienīta manā rezidencē!

jāāāā, beidzot sagaidīju savus 17! you are the dancing queen, young and sweet, only seventeen... skan galvā abbas dziesmiņa.
paldies matīsam, kurš manu dzimšanas dienu padarīja īpašu, pozitīvu! (:

šodien devos uz mūzikas vidusskolu no rīta cauri vecrīgai. tā sasmējos! eju pa ielu, stūrī mētājas šļirce. tas jau pilnīgi normāli! eju tālāk. kaut kādā kafejnīcā skan abbas happy new year. vai tiešām jaunais gads ir TIK tuvu? valsts svētki pat īsti nav beigušies un visi jau sāk domāt par ziemassvētkiem un jauno gadu.
mūzikas vidusskolā šodien negāja tik spoži kā parasti. tas manu dienas sākumu padarīja dīvaini negatīvu.

šovakar biju uz ilgi gaidīto izrādi "no zobena saule lēca". nu tas tiešām bija kaut kas neaprakstāms! ļoti emocionāli spēcīgs uzvedums. aiii, diktidikti patika! tikai žēl, ka nepaliku uz afterpartiju, bet man galīgi nav vairs noskaņojums ballītēm. jāatgriež atpakaļ! ;s

šis vakars bija ļoti jauks! pastaigājos pa centru pa staroriga. izbaudīju auksto laiku un lietu. ēdu vēlās vakariņas maķītī. un tikai pusvienos pārbraucu mājās. tā es pavadīju pēdējo šī mazā brīvlaiciņa dienu! rīt būs smagi jāstrādā pēc atpūtas. :(

es galīgi neesmu stipra. šodien norāvos no ķēdes. sliktie ieradumi reizēm mēdz mani uzveikt. un es pat vairs nepiedomāju, es to daru jau automātiski. viss, man no tā jātiek vaļā pilnībā!

es mīlu savu klasi! tur mācās superīgākie cilvēki ever! UN mums ar alisi pēdējā laikā par daudz met ciet, hihi :D

es apčurāju sē-ēnes, es apčurāju sē-ēnes - mums patīk pirmais kurss, esam baigās fanītes (arī the afternoon)

2010. gada 24. oktobris

naive

kārtējo reizi kādā masu pasākumā kaut kas pierādījās.
šoreiz man svarīgs cilvēks, kuram es beidzot atkal varēju sāku uzticēties, man uzmeta. es reizēm nesaprotu, cik ilgi cilvēki būs tādi cūkas. man tik ļoti grauž tas, ka es atkal atļāvu kādam pret mani izturēties kretīniski.
es domāju, ka kaut kas tevī ir mainījies, bet viss ir tieši tāpat. un tagad man gribās paskatīties vārdnīcā, ko nozīmē vārds 'draudzība', jo man laikam nav ne jausmas, ko tas nozīmē. manuprāt, tā nav draudzība.
nekas vairs nebūs tā kā bija. jo man tas ir zb. cik reizes tad tu taisies turpināt man uzmest? es biju tik pārliecināta, ka viss nebūs tā kā bija iepriekš.
bet, ja godīgi, tagad es to uztveru daudz vieglāk. man tas vairs nav tik svarīgi. un es esmu 100% pārliecināta, ka spētu dzīvot bez tevis, jo tas jau vienreiz ir pierādījies. man pat sāk šķist, ka tā pat būtu labāk, bet nezinu, varbūt kļūdos.
es esmu tik ļoti dusmīga un vīlusies tevī! bet tev ir pohuj. prieks par tevi! (:

pēdējās dienas man ir tik ļoti skaļas domas. viņas nevar nomutēt. bet ar laiku viss sakārtosies un es sapratīšu kas notiek. par to es esmu pārliecināta.
galvenais jau tas, ka man iet ļoti, ļoti labi. man ir priecīgi par spīti visam, kas notiek man apkārt. nu pagrauza mazliet un viss. laimīgu taciņu!
ai, kā man nepatīk, ka pati nesaprotu, kas manī notiek.

2010. gada 7. oktobris

so good

šodien beidzot paņēmu rokās basu, paspēlēju kaut kādus meldiņus un tabus, tāpat vien gribējās. es pat atnesu viņu uz savu istabu, lai man vairāk gribētos viņu spēlēt. ai, patika man tas! vienkārši izbaudīju.
un arī uz klavierēm izpaudos, sacerot harmonijas himnai un spēlējot visādus meldiņus un pavadījumus. tas bija vēl labāk!

vispār pēdējā laikā dzīve iet uz augšu un uz leju, bet es cenšos skatīties uz to pozitīvi un no vienas puses man tas patīk. bet principā viss ir ļoti labi.

un man ļoti patīk mana jaunā klase.

2010. gada 22. septembris

mazā, dievs tevi mīl

by nikolajs puzikovs

man tik ļoti žēl savas basgitāras, kuru esmu nometusi malā jau kādu gadu, ja ne vairāk. man gribās mācīties, saprast, izaugt un piedalīties visur ar savām zināšanām, bet man tam nav laika... es izvēlējos saistīt savu dzīvi ar mūziku, bet ne tādā veidā. un man nav ne jausmas, kas man varētu palīdzēt tikt galā ar to visu. man apkārt nav neviena, kas ko tādu prastu.
jau ceturto dienu guļu mājās ar sāpošu kaklu. ārsta diagnoze nebija patīkama, bet nu nav arī tik traki.
ceru, ka līdz svētdienai būšu uz kājām, jo braucu ar klasi ekskursijā uz stokholmu. vīī!!

the kooks - always where i need to be

starp citu, tagad oficiāli pārsvarā klausos vecās grupas un atgriežos pie sava vecā mūzikas stila. es to vienkārši mīlu.

2010. gada 5. septembris

jaunā sezona

es ievēroju, ka man apkārtējie cilvēki ir mainījušies. par dažiem man ir prieks, jo viņi kļūst sakarīgāki un saprātīgāki, bet daži ir mainījušies uz slikto pusi, un ir iekrituši diezgan lielā bedrē. tomēr man vienmēr ir izvēle, ar kuriem cilvēkiem es gribu kontaktēties un ar kuriem nē.
man arī sagribējās pārmaiņas, bet es pat nezinu, ko es sevī gribu mainīt. viss ir ļoti labi, tomēr kaut ko gribās sevī pamainīt. bet tas ir raksturīgi man, jo esmu cilvēks, kurš regulāri ievieš savā dzīvē kaut ko jaunu, pats mainās un maina vidi sev apkārt.
patiesībā esmu ļoti priecīga, ka tiku ārā no bedres, kurā mani ievilka draudzene. tagad ir vieglāk sašķirot cilvēkus un saprast, kuru klātbūtne mani papildina un kuru tikai padara stulbāku.

es tikko izlasīju rakstu par narkotikām. nu tieši par tām sauktajām vieglajām narkotikām (marihuānu, hašišu u.c.). manuprāt, viss, ko es izlasīju, bija patiess. tur bija arī klāt raksti no pieredzes. ja kādreiz man gribējās pamēģināt zālīti joka pēc, tad tagad es negribu viņu pat redzēt un runāt ar to lietotājiem. tas viss ir tik ļoti skumji! man ir žēl to cilvēku, kas dara kaut ko tik stulbu, bet nu tā ir viņu pašu izvēle. man tur iekšā jaukties negribās, jo man tas šķiet pretīgi. atvainojos.

paldies dievam, cosmo beidzot viss nav tikai par seksu. ir interesantāk lasīt.

es tā padomāju... laikam jau es pati ļoti esmu mainījusies, jo viss, kas man šķita normāls vasaras sākumā, tagad šķiet nepieņemams. tomēr kaut kāds augsts kāpums man ir. un man par to ir prieks.

2010. gada 18. augusts

vīī

just 3 mēneši līdz 17
!!!!

2010. gada 16. augusts

jūrkalnes vilnis

tās bija 3 brīnišķīgi dievīgas dienas!!
paldies jums, mīļie cilvēki, par labo kompāniju un labi pavadīto laiku.

man patika šitais jaunais festivāls.

2010. gada 6. augusts

one last breath

nahuj es izšķiežu savu dārgo laiku uz lietām, kuras man nevajag un nav manis vērtas? jā, dzīvē ir īsa un, lai to izbaudītu pilnībā, ir jāpamēģina viss, bet ir lietas, kuras es labāk nebūtu mēģinājusi, vismaz tagad nē, seriously.

principā vienīgais ieguvums vakarnakt bija raivo.

man ir jāmainās, jo es kļūstu pretīga pati sev. tad kāpēc lai mani draugi mani spētu pieņemt?

2010. gada 1. augusts

love it all

esmu atpakaļ no skandināvu zemēm. esmu lieliski atpūtusies un izpriecājusies. es pat izlēmu nākotnē tur dzīvot, jo tur tik tiešām ir nežēlīgi forši!!

+
vejles viesnīcā dzīvoja dikti smuki sportisti (tur dzīvoju arī es); skandināvu puiši ir tik ļoti hot, baltijas puiši viņiem nu nestāv klāt (no offense), tomēr baltijas meitenes jau nu noteikti ir smukākas; viesnīcā apkalpojošais personāls no latvijas; LEGOLANDE; ātrās atrakcijas; givskud zoo; manas vecās, mīļās grupas; dupsīšgrozītājs un viņa agresīvā košļāšana; ‘čau, smirdīgais puņķi’ lietuvas robežsargam un himnas dziedāšana iebraucot latvijā latvijas robežsargam, bet izrādās, ka ne uz lietuvu, ne latviju vairs nav robežsargu, damn. tomēr es nodziedāju himnu tik un tā :D; gaismas pils uz prāmja; gājēju iela veilē; H&M; šopings; kokteiļu dzeršana ar tēti (vispār tas ir smieklīgi, ka es lielākoties dzeru kopā ar tēti); sakārtotā skandināvu vide – perfekti ceļi, nav bomžu, visiem ir nauda, viss ir sakārtots, sakārtotas pieturas u.c.; stulbendžōne by pēcis; latvijas basketbola izlases meitenes (u-20) liepājā (ēdām pusdienas tur, kur dzīvoja izlases meitenes) un vēl daudz citas lietas...

-
aukstais laiks skandināvijā; viss ir ļoti dārgs; prāmis turpceļā ļoti šūpojās un man bija slikti; ilgi jābrauc uz turieni; smirdīgais prāmja ūdens; neredzēju basketbola finālspēles (jo visas pārējās spēles cītīgi skatījos. vispār prieks, ka latvijas meitenes dabūja 3.vietu!); garās rindas legolandē un gan, jau ka vēl kaut kas.

tas tā īsumā, jo visu jau arī atcerēties nevar. lielisks brauciens!!!

man ļoti iepatikās damien rice – 9 crimes un mad caddies – something’s wrong at the playground
man pietrūka latvijas un mājas! un, protams, visi, kas te palika. bilžu ir ļoooti daudz, tāpēc jāaicina tagad cilvēki uz filmu un bilžu vakariem. gribās jau parādīt visiem to lielisko zemi.
man ir prieks par to, ka man vairs negribās pīpēt. un es arī kādu laiciņu to neesmu darījusi. man tikai bail, ka es sapriecāšos un man atkal gribēsies. bet nu esmu apņēmusies pielikt tam punktu!
esmu gandrīz atgriezusies pie vecajām grupām, tomēr tā, ka es klausīšos tikai vecās grupas, nebūs, jo arī tām, kas man patīk tagad, nav ne vainas. un datorā ik pa laikam uzroku tik daudz foršas dziesmas, ko kāds sūtījis vai arī esmu nometusi malā. pa retam jāparakājas pa datora mapēm.
tagad man vairs vispār nebūs laika, jo tik daudz jādara – klavieres, bass un daudz cilvēki un ballītes... jau aiznākamajā vīkendā jābrauc uz ballīti un jāspēlē. mēs ar tēti izdomājām jaunu repertuāru, jo vecais jau ir zb, jāatsvaidzina biš.
man ir atvēries kaut kāds radošais. taisu sev rokassprādzes, uztjūnēju kaklarotas...
šovakar skatamies filmu no dānijas ar kaimiņiem. tāds feins vakars būs. :)
ja kādam interesē sīkāk kā man tur gāja, tad zvanat man, sūtat vēstules, atveltīšu jums labprāt laiku. :)*
mīlu jūs!!

2010. gada 24. jūlijs

every you every me

labu laiku neesmu rakstījusi. laikam jau tāpēc, ka pēdējā laikā viss ir tiešām ļoti labi. parasti te gribās uzrakstīt tikai, kad ir slikti, bet šoreiz man viss ir labi, vienkārši gribējās padot par sevi ziņu.
runājot par skolēnu dziesmu un deju svētkiem, tas bija kaut kas tiešām fantastisks. tie svētki ir dievīgi un vienmēr tādi ir bijuši! protams, vislabāk man patika ballītes, lai gan pēdējā nočakarējās.
rīt braukšu uz dāniju uz nedēļu. neesmu tur bijusi 10 gadus. mantas esmu salikusi, tagad atlicis tikai noskatīties pāris filmas. un vispār, man baigi pietrūks viss, ko atstāju tepat latvijā. bet nu pēc nedēļas jau būšu atpakaļ. tad esmu sarunājusi jau ar četriem cilvēkiem atlaist. būs traki. bet man patīk.
runājot par filmām, tikko noskatījos breakfast at tiffany's. pēc tam gribu redzēt the runaways, letters to juliet un remember me, bet nu reāli nav laika.
atkal pa ilgiem laikiem klausos vecās dziesmas, pankroka grupas un visus vecos gabalus. sajutos tā kā pagājušajā vasarā. tomēr šī pagaidām pārspēj visas. un man prieks, ka viss pagaidām izdodās kā cerēts, patiesībā, pat vēl labāk.
šodien aizrāvos ar pārdomu stāstiem. daži pat ļoti aizkustināja un lika padomāt. ja tā padomā, sen nebiju veltījusi laiku sev, un man tas nāk par sliktu, jo man ik pa laikam vajag veltīt laiku pārdomām par sevi un izmaiņām sevī un manā dzīvē. bet ir labi tāpat.
man pat nav vairs ko uzrakstīt. vienkārši man iet ļoti labi un ar to pietiek. tad, kad man ir labi, man nav ko te daudz izlikt.
jūlijs bija fantastisks. atpūta no atpūtas. un arī pēdējās dienas būs vienkārši hot.

^es uztaisīju jaunu blogu, par kuru zinu TIKAI es. šo blogu un vēl to otru 'slepeno' blogu lasa nevēlami cilvēki un es gribu kaut ko uzrakstīt arī sev. te jau lasa par daudz cilvēku un man īsti negribās, lai tā būtu.

system of a down - chop suey [pietrūkst man visi šitie]

2010. gada 1. jūlijs

kaislības

Viens vārds var sabojāt visu tik daudz, ka ar tūkstoš vārdiem neko vairs nav iespējams izlabot.
perfekta atziņa tieši manai situācijai.

ir pagājis tieši viens mēnesis no vasaras. un, ja tā paskatās uz šīm 30 dienām, kuras, likās, aizskrien vēja spārniem, tad var izsecināt, ka ir noticis tik ļoti daudz kas. un viss, kas ir noticis, ir tikai pozitīvs. priekšā vēl 2 mēneši vasaras, kurus es gribu tiešām izbaudīt vēl vairāk kā jūniju. un, dieva dēļ, bez liekiem cilvēkiem un problēmām.
es nesen, braucot mašīnā uz mājām, aizdomājos un sapratu, ka man bija taisnība. es tik tiešām jūtos daudz labāk.
man ir tik ļoti žēl to skumjo cilvēku, kuri nožēlo savas kļūdas un izdarīto (sabīn, šis tik tiešām nav uz tevi, jo tev tikko bija ieraksts par ko līdzīgu). ja jūs sāktu izmantot smadzenes, varbūt viss nokārtotos.
man dikti patika jāņi!
man šovakar nenāk miegs. vismaz pagaidām. domāju, ka te kaut ko ierakstot, viņš varbūt parādīsies, bet nekā. paspēju arī izsmieties par jokiem dr.lv sadaļā runā. un man ir ļoti liela vēlme kaut ko izārdīt jau kādu stundu un es tiešām ciešos, lai to nesāktu darīt savā istabā, jo man te vēl laikam būs jādzīvo. bet man patika piedāvājums iet tagad izārdīt līčus.
es šodien sāku lasīt paulu koelju grāmatu uzvarētājs ir viens. man patīk viņa grāmatas un tas, kā viņš interesantās situācijās un notikumos atspoguļo dažādas dzīves pamatgudrības.
man ir ļoti laba mūzikas gaume. tiešām! paprasi, ko es klausos un tad pasmejies. :D
sagribējās meiteņu ballīti. ar šņabi, ūdenspīpi un cigaretēm. man patīk tie atklātie vakari, kad meitenes piedzerās un uzvedās vēl trakāk kā puiši.
http://www.youtube.com/watch?v=VydLmPZVejE es tā paskaitīju un līdz maniem 17 ir palikuši 4 mēneši un 18 dienas. savus 17 es gaidu vēl vairāk kā 16, jo 17 man šķiet vēl saldāks vecums, lai gan jau jāsāk domāt augstākā līmenī nekā tagad.
Kāpēc pielāgoties, ja esi dzimis, lai atšķirtos? tomēr daži mani grib izmainīt pēc saviem principiem. vai nu pieņem mani tāda kāda esmu, vai arī lasies! viena cilvēka dēļ es netaisos mainīties. un ir atšķirība mainīties vai pilnveidot savu raksturu un personību.
par cik ir sākusies vasara un gribās izskatīties biš slaidākai, tad es tagad uz diētas sēžu. + šogad esmu apņēmusies baigi kačāties uz riteņa. es gribu tievākas kājas un tvirtāku dibenu. pavisam nopietni. :D lai gan no riteņbraukšanas manas kājas paliks vēl resnākas. ir jau piemēri.

bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?