pēdējās novembra brīvdienas pavadītas diezgan tuvu ideālajai robežai! nosvinējām trīskāršos svētkus un lieliski izklaidējāmies. tie trakie 18 nosvinēti ar vērienu. viss izdevās un man ir prieks, ka man ir prieks par notikušo pasākumu.
nu jā, dzimšanas dienu laiks beidzies (novembris tāds ražīgs, hih), beidzot cenšos pievērsties ziemassvētku dāvanām. lai gan šogad es ziemassvētkus negaidu tik ļoti kā katru gadu. man īsti vēl nav tās vajadzīgās sajūtas.
ja iepriekš es čīkstēju, ka man nav laiks, tad tagad es nezinu, ko ar to darīt. mācīties es nespēju un neko citu darīt arī īsti negribu. kopš aizgāju no mūzikas skolas, sajūta tāda, it kā man būtu nenormāli garš brīvlaiks. pietrūkst pirkstu vieglā slīdēšana pa klavierēm, ieguldītais laiks, smagi strādājot, stresiņš pirms ieskaitēm, koncertiņi un tas, ka visur skanēja mūzika. protams, man tas viss nu neeenormāli pietrūkst, bet tajā pašā laikā cenšos pie tā nepieturēties, jo negribu skumt par to, kas jau ir izlemts un izdarīts. ahhh, žēl.
atceros, ka pirms trīs nedēļām centos izdomāt, kas man jāpaspēj izdarīt vēl 17 gados, jo man tik ļoti negribējās tos 18. taču tam laikam tiešām nav nekādas atšķirības. vienīgi mani nepamet tā sajūta, ka bērnība lēnām iet uz beigām. man tomēr patīk būt mazai, naivai un muļķīgai. bet nu katram dzīves posmam savu plusi. piemēram, tagad esmu legāla. nu labi, stulbs joks. :D
lai vai kā, pēdējā laikā un arī šobrīd viss ir ļoti labi. tikai pietrūkst ziemas sajūta un tajā ietilpstošie prieki.
lai jums jauks decembris un priecīgi un gaiši ziemassvētki!
tagad uz kādu laiku jānoliek glāze un jāpievēršas zaļajām dienām.
2011. gada 28. novembris
2011. gada 30. oktobris
viegli
Gribas viegli,
cik vien viegli,
tā, lai smiekli,
maziņi smiekli.
Tā, lai vēsmiņas,
viegliņas dvašas,
atnāk pašas
un aiziet pašas.
Gribas pieskarties
viegli un maigi.
Nesaki man, ka
grūti laiki!
Pieskaries lēnītēm,
klusu klusītiņām -
pasaule apstāsies
brīdi pa brītiņam.
Pasaulei patīk,
ka viegli iet.
Pieliec man, pieliec
roku mazliet!
Imants Ziedonis
brīvlaiks paskrēja nemanot, taču ar to man pietika, lai es tā labi un kārtīgi atpūstos.
tik harmonizēti, viegli un labi neesmu jutusies jau kādu laiciņu. tagad esmu skaidrībā ar apkārt notiekošajām lietām. zinu savu vietu un to, kā pareizi funkcionēt.
apsolu laboties! (tie, uz kuriem tas attiecas, to sapratīs)
šis bija pagaidām cietākais brīvlaiks!
p.s. par cik brīvlaikā nevienu mācību grāmatu neatvēru, tagad svētdienas vakaru pavadīšu mācoties un izliekot savu pārlieku lielo prieku.
cik vien viegli,
tā, lai smiekli,
maziņi smiekli.
Tā, lai vēsmiņas,
viegliņas dvašas,
atnāk pašas
un aiziet pašas.
Gribas pieskarties
viegli un maigi.
Nesaki man, ka
grūti laiki!
Pieskaries lēnītēm,
klusu klusītiņām -
pasaule apstāsies
brīdi pa brītiņam.
Pasaulei patīk,
ka viegli iet.
Pieliec man, pieliec
roku mazliet!
Imants Ziedonis
brīvlaiks paskrēja nemanot, taču ar to man pietika, lai es tā labi un kārtīgi atpūstos.
tik harmonizēti, viegli un labi neesmu jutusies jau kādu laiciņu. tagad esmu skaidrībā ar apkārt notiekošajām lietām. zinu savu vietu un to, kā pareizi funkcionēt.
apsolu laboties! (tie, uz kuriem tas attiecas, to sapratīs)
šis bija pagaidām cietākais brīvlaiks!
p.s. par cik brīvlaikā nevienu mācību grāmatu neatvēru, tagad svētdienas vakaru pavadīšu mācoties un izliekot savu pārlieku lielo prieku.
2011. gada 11. septembris
all the other kids with the pumped up kicks
Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
(M.Zālīte)
tā nu ir pagājuši 2 mēneši. precīzāk, paskrējuši. un tiem līdzi ir nākuši daudz jauni piedzīvojumi, pārdzīvojumi un notikumi.
pēdējā ierakstā minēju par to, ka savu laiku veltīšu sevis pilnveidošanai un tā tiešām arī bija. daudz esmu lasījusi, mācījusies un centusies labot savus izteikti kaitinošos mīnusus. laikam jau kaut kur tālāk esmu tikusi.
ja runāju par savu dzīvi kopumā, tad tur arī ir daudz kas mainījies. esmu daudz novērojusi, sapratusi un secinājusi. beidzot laikam dzīvoju realitātē nevis aiz rozā briļļu stikliem.
šobrīd izjūtu pārēju no 17 uz 18 gadiem. sāku saprast, ka kļūstu veca, jo visi vienaudžu prikoli un izdarības man šķiet nekam nederīgas un nesaprotamas. jā, varbūt pati reizēm mēdzu būt bērnišķīga un izdarīt ko tādu, kas ir visai neloģisks, taču tas ir tikai reizēm nevis visu laiku.
nākamais, ko gribu pieminēt, ir tas, ka turpinu iet mūzikas vidusskolā, lai gan joprojām cīnos ar sevi par šo grūto izvēli. man ir tik daudz citu lietu, ko vēlos darīt ārpus skolas un arī skolā, bet tieši tāpēc, ka mūzikas vidusskola ir puse manas dzīves, es neko nevaru atļauties. tāds jēdziens kā draugi un izklaides man neeksistē. nu labi, nav tik traki, bet es gribētu vairāk laiku pavadīt kaut kur citur un citādāk. bet tajā pašā laikā man arī patīk mūzikas skolā. ai, es nezinu! pašai vien jāsēž un jādomā. neviens cits manā vietā to neizlems.
pieminēšanas vērts ir arī brauciens uz horvātiju kopā ar skolas kori. patīkams, silts, jautrs un piedzīvojumiem bagāts brauciens. noteikti atmiņā paliekošs. es tiešām ļoti vēlos atgriezties. latvijas drūmā vide ir neizturama.
šī bija viena no pēdējā laikā foršākajām nedēļas nogalēm. viss sākās ar sestdienas rītu, kad 7.30 izgāju no mājas, jo 9.00 man jau sākās nodarbības mūzikas skolā. tas bija tik bezrūpīgs, mierīgs un patīkams rīts. ļoti daudz svarīgas lietas pārdomāju un nonācu pie loģiskiem risinājumiem. un arī manas domas neklejoja pa manu galvu, meklēdamas savu plauktiņu. sakārtodamās pa vietām, tās norima un noklusa un es pavadīju vienu no klusākajiem rītiem, kāds man jebkad ir bijis. apmeklēju arī baltās naktis. paspēju pabūt tik dažādās vietās, ka par daudzveidību nevarētu sūdzēties. arī kompānija bija man sen aizmirstie mīļie cilvēki. viens no spilgtākajiem notikumiem noteikti bija pasākums nordeā bankā, kur bija jāraksta par pagātni un nākotni. pēc tam man bija neizbēgams filozofiskais noskaņojums. un vēl vairāk atmiņā paliekošs bija Mr.GRē. un tas bija kā sitiens pa vāju nervu, jo tagad vecrīga mani sāk pārņemt savās kārdinošajās skavās. lieki piebilst, ka plānoju tur drīz vien iegriezties un izlaist savu ilgi sasieto nezvēru.
šo patīkami vasarīgo dienu pavadīju zaķusalā, pastaigājoties kopā ar dzejniekiem. tas bija tā vērts! noteikti nenožēloju, ka veltīju tam daļu savas svētdienas.
šodien man bija ļoti liela vēlme pabraukāties ar riteni, taču man šajā galā nav kompānijas, kas galīgi nav forši. tāpēc palieku vien ar savu vēlmi, kas tā arī netika izpildīta. tagad gaidīšu līdz atvasarai.
apņemos šeit vairāk rakstīt brīžos, kad man uznāk filozofiskais garstāvoklis. tas ir tiešām ļoti interesanti! pat man pašai.
tad ar to es arī šovakar beigšu.
lai jums prātīgs, jauks un labām atzīmēm bagāts jaunais mācību gads!
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
(M.Zālīte)
tā nu ir pagājuši 2 mēneši. precīzāk, paskrējuši. un tiem līdzi ir nākuši daudz jauni piedzīvojumi, pārdzīvojumi un notikumi.
pēdējā ierakstā minēju par to, ka savu laiku veltīšu sevis pilnveidošanai un tā tiešām arī bija. daudz esmu lasījusi, mācījusies un centusies labot savus izteikti kaitinošos mīnusus. laikam jau kaut kur tālāk esmu tikusi.
ja runāju par savu dzīvi kopumā, tad tur arī ir daudz kas mainījies. esmu daudz novērojusi, sapratusi un secinājusi. beidzot laikam dzīvoju realitātē nevis aiz rozā briļļu stikliem.
šobrīd izjūtu pārēju no 17 uz 18 gadiem. sāku saprast, ka kļūstu veca, jo visi vienaudžu prikoli un izdarības man šķiet nekam nederīgas un nesaprotamas. jā, varbūt pati reizēm mēdzu būt bērnišķīga un izdarīt ko tādu, kas ir visai neloģisks, taču tas ir tikai reizēm nevis visu laiku.
nākamais, ko gribu pieminēt, ir tas, ka turpinu iet mūzikas vidusskolā, lai gan joprojām cīnos ar sevi par šo grūto izvēli. man ir tik daudz citu lietu, ko vēlos darīt ārpus skolas un arī skolā, bet tieši tāpēc, ka mūzikas vidusskola ir puse manas dzīves, es neko nevaru atļauties. tāds jēdziens kā draugi un izklaides man neeksistē. nu labi, nav tik traki, bet es gribētu vairāk laiku pavadīt kaut kur citur un citādāk. bet tajā pašā laikā man arī patīk mūzikas skolā. ai, es nezinu! pašai vien jāsēž un jādomā. neviens cits manā vietā to neizlems.
pieminēšanas vērts ir arī brauciens uz horvātiju kopā ar skolas kori. patīkams, silts, jautrs un piedzīvojumiem bagāts brauciens. noteikti atmiņā paliekošs. es tiešām ļoti vēlos atgriezties. latvijas drūmā vide ir neizturama.
šī bija viena no pēdējā laikā foršākajām nedēļas nogalēm. viss sākās ar sestdienas rītu, kad 7.30 izgāju no mājas, jo 9.00 man jau sākās nodarbības mūzikas skolā. tas bija tik bezrūpīgs, mierīgs un patīkams rīts. ļoti daudz svarīgas lietas pārdomāju un nonācu pie loģiskiem risinājumiem. un arī manas domas neklejoja pa manu galvu, meklēdamas savu plauktiņu. sakārtodamās pa vietām, tās norima un noklusa un es pavadīju vienu no klusākajiem rītiem, kāds man jebkad ir bijis. apmeklēju arī baltās naktis. paspēju pabūt tik dažādās vietās, ka par daudzveidību nevarētu sūdzēties. arī kompānija bija man sen aizmirstie mīļie cilvēki. viens no spilgtākajiem notikumiem noteikti bija pasākums nordeā bankā, kur bija jāraksta par pagātni un nākotni. pēc tam man bija neizbēgams filozofiskais noskaņojums. un vēl vairāk atmiņā paliekošs bija Mr.GRē. un tas bija kā sitiens pa vāju nervu, jo tagad vecrīga mani sāk pārņemt savās kārdinošajās skavās. lieki piebilst, ka plānoju tur drīz vien iegriezties un izlaist savu ilgi sasieto nezvēru.
šo patīkami vasarīgo dienu pavadīju zaķusalā, pastaigājoties kopā ar dzejniekiem. tas bija tā vērts! noteikti nenožēloju, ka veltīju tam daļu savas svētdienas.
šodien man bija ļoti liela vēlme pabraukāties ar riteni, taču man šajā galā nav kompānijas, kas galīgi nav forši. tāpēc palieku vien ar savu vēlmi, kas tā arī netika izpildīta. tagad gaidīšu līdz atvasarai.
apņemos šeit vairāk rakstīt brīžos, kad man uznāk filozofiskais garstāvoklis. tas ir tiešām ļoti interesanti! pat man pašai.
tad ar to es arī šovakar beigšu.
lai jums prātīgs, jauks un labām atzīmēm bagāts jaunais mācību gads!
2011. gada 13. jūlijs
septītās debesis
nedēļa bez interneta bija labākā dāvana, ko es šobrīd varēju saņemt. esmu atgriezusies latvijā sveika un vesela, un turpinu baudīt brīvlaiku. lieliski pavadīju laiku ar ģimeni austrijā un sakārtoju domas. laikam beidzot varu teikt, ka esmu noenkurojusies uz viena viļņa, apdomājusi savu rīcību un arī apņēmusies to labot. manas skaļās un izsvaidītās domas ir kārtīgi sakārtotas un es arī pati jūtos daudz labāk.
tas arī viss! savu laiku šobrīd esmu apņēmusies veltīt sevis pilnveidošanai.
lai jums saulaina arī turpmākā vasara!
tas arī viss! savu laiku šobrīd esmu apņēmusies veltīt sevis pilnveidošanai.
lai jums saulaina arī turpmākā vasara!
2011. gada 21. jūnijs
is this it?
skatoties, kā zirneklis pie mana loga jau n-to dienu vienā un tajā pašā vietā vij tīklu, es sapratu, ka vēlos ko teikt. bet tieši internetā, tieši te!
pagājis neliels laiciņš no vasaras. esmu atpūtusies un arī vasaru iesāku lieliski. taču šobrīd jūtos tik ļoti apmākusies, tieši tāpat kā laiks ārā. bet ne par to es šajā brīdī gribu izteikties. sākšu jau ar festivālu sunset. ļoti labi pavadīts laiks, tiešām! man patika. tad es biju stokholmā ar ģimeni, kur nejauši uzskrējām skaļam studentu pasākumam - jaunieši milzīgās kravas automašīnās ielikuši aparatūru un ballējas, bļaustās, dzer alu un arī šļakstās. vienu reizi es noteikti arī ko tādu gribētu. nākamais brauciens, no kura vakar tieši atgriezos, bija uz nidu (lietuvā). vakariņas pie jūras, maigs un silts vējiņš, kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni, braukāšanās ar riteņiem un vēl daudz citas jaukas lietas. lai arī mans fiziskais stāvoklis ir kļuvis pavisam vārgs, es centos sasparoties un doties viņiem visur līdzi.
kā jau minēju, esmu aizkāpusi aiz melnās svītras. laikam viss tik ilgi un tik daudz krājās lielajā kamolā, ka tagad vairs nezinu, kur likties. katrā ziņā, mans nervu sabrukums nav īstajā laikā. lai arī cik slikti es justos, es vēl neesmu pavisam padevusies. par saviem mīļajiem taču jācīnās, vai ne? baidoties pazaudēt, esmu pazaudējusi, bet es nepadošos. es bez tā nevaru. es dzīvoju tikai vienreiz! es ņemšu visu, ko dzīve man dos un arī vairāk, ja vajadzēs. un es ticu tam, ka katra asara, kas nobirst pār manu vaigu, padara mani stiprāku. galvenais jau nav būt stipram, bet gan justies tādam.
jāatzīst, ka pēdējās stundas manu seju rotā atmiņu smaids, jo šobrīd tik tiešām dzīvoju atmiņās. pārskatu bildes un atceros to, cik labi tajā brīdī man viss likās.
šī diena mani ir mazliet izkrāsojusi. lai arī neko īpašu nedarīju, tikai gulēju gultā un skatījos tv, es jūtos daudz dzīvāka un arī jūtos daudz labāk.
es tiešām ļoti, ļoti ceru un arī ticu, ka es vēl varēšu savilkt galus kopā, ka man izdosies! un arī tad es nepadošos. viss!
pagājis neliels laiciņš no vasaras. esmu atpūtusies un arī vasaru iesāku lieliski. taču šobrīd jūtos tik ļoti apmākusies, tieši tāpat kā laiks ārā. bet ne par to es šajā brīdī gribu izteikties. sākšu jau ar festivālu sunset. ļoti labi pavadīts laiks, tiešām! man patika. tad es biju stokholmā ar ģimeni, kur nejauši uzskrējām skaļam studentu pasākumam - jaunieši milzīgās kravas automašīnās ielikuši aparatūru un ballējas, bļaustās, dzer alu un arī šļakstās. vienu reizi es noteikti arī ko tādu gribētu. nākamais brauciens, no kura vakar tieši atgriezos, bija uz nidu (lietuvā). vakariņas pie jūras, maigs un silts vējiņš, kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni, braukāšanās ar riteņiem un vēl daudz citas jaukas lietas. lai arī mans fiziskais stāvoklis ir kļuvis pavisam vārgs, es centos sasparoties un doties viņiem visur līdzi.
kā jau minēju, esmu aizkāpusi aiz melnās svītras. laikam viss tik ilgi un tik daudz krājās lielajā kamolā, ka tagad vairs nezinu, kur likties. katrā ziņā, mans nervu sabrukums nav īstajā laikā. lai arī cik slikti es justos, es vēl neesmu pavisam padevusies. par saviem mīļajiem taču jācīnās, vai ne? baidoties pazaudēt, esmu pazaudējusi, bet es nepadošos. es bez tā nevaru. es dzīvoju tikai vienreiz! es ņemšu visu, ko dzīve man dos un arī vairāk, ja vajadzēs. un es ticu tam, ka katra asara, kas nobirst pār manu vaigu, padara mani stiprāku. galvenais jau nav būt stipram, bet gan justies tādam.
jāatzīst, ka pēdējās stundas manu seju rotā atmiņu smaids, jo šobrīd tik tiešām dzīvoju atmiņās. pārskatu bildes un atceros to, cik labi tajā brīdī man viss likās.
šī diena mani ir mazliet izkrāsojusi. lai arī neko īpašu nedarīju, tikai gulēju gultā un skatījos tv, es jūtos daudz dzīvāka un arī jūtos daudz labāk.
es tiešām ļoti, ļoti ceru un arī ticu, ka es vēl varēšu savilkt galus kopā, ka man izdosies! un arī tad es nepadošos. viss!
2011. gada 2. jūnijs
sweet disposition
es pat nezinu kā sākt un ar ko sākt šo ierakstu. laikam jau visu pēc kārtas.
pirmkārt, SKOLA BEIDZOT IR BEIGUSIES! es varēšu 3 mēnešus atpūsties. tieši to man vajadzēja gan fiziskajai atpūtai, gan arī garīgajai attīstībai. biju kaut kur pazaudējusies un iestrēgusi.
sākoties vasarai, visas manas domas momentāli sakārtojās un viss man kļūst daudz skaidrāks.
runājot par skolu, 2.semestris ir bijis daudz labāks - esmu satuvinājusies ar saviem jaukajiem klasesbiedriem un atzīmes arī manāmi uzlabojās. mūzikas skolā esot vērojams progress. nu lai tā būtu!
otrkārt, jau trešo gadu maijs ir mans grūtākais mēnesis gadā, taču tai pat laikā pavasaris galvā cenšas paslēpt radušās problēmas. bet viss ar laiku nokārtojas.
treškārt, esmu ļoti daudz jaunas lietas uzzinājusi tieši par sevi. gribu uzsvērt arī to, ka mācos no savām kļūdām un pieaugu savos lēmumos.
laikam pēdējais, ko gribu teikt, ir tas, ka mums ar klasi (nu labi, nelielu daļu no klases) bija ļoti jauks, traks un sirsnīgs vakars lielvārdē. izbaudījām lauku burvību ar melnām pēdām, sakostām kājām, svaigu gaisu, pirtiņu un dīķi. un nevar arī aizmirst par alutiņu. tieši tas mums visiem bija nepieciešams pēc smagā darba un mācīšanās skolā.
rīt došos turpināt, drīzāk turpināt iesākt baudīt vasaru festivālā sunset. man ir laba priekšnojauta, ka būs superīgs pasākums. vismaz pagaidām viss notiek baigi labi.
tas pagaidām arī viss!
novēlu jums visiem jauku vasaru un kārtīgi atpūsties!
pirmkārt, SKOLA BEIDZOT IR BEIGUSIES! es varēšu 3 mēnešus atpūsties. tieši to man vajadzēja gan fiziskajai atpūtai, gan arī garīgajai attīstībai. biju kaut kur pazaudējusies un iestrēgusi.
sākoties vasarai, visas manas domas momentāli sakārtojās un viss man kļūst daudz skaidrāks.
runājot par skolu, 2.semestris ir bijis daudz labāks - esmu satuvinājusies ar saviem jaukajiem klasesbiedriem un atzīmes arī manāmi uzlabojās. mūzikas skolā esot vērojams progress. nu lai tā būtu!
otrkārt, jau trešo gadu maijs ir mans grūtākais mēnesis gadā, taču tai pat laikā pavasaris galvā cenšas paslēpt radušās problēmas. bet viss ar laiku nokārtojas.
treškārt, esmu ļoti daudz jaunas lietas uzzinājusi tieši par sevi. gribu uzsvērt arī to, ka mācos no savām kļūdām un pieaugu savos lēmumos.
laikam pēdējais, ko gribu teikt, ir tas, ka mums ar klasi (nu labi, nelielu daļu no klases) bija ļoti jauks, traks un sirsnīgs vakars lielvārdē. izbaudījām lauku burvību ar melnām pēdām, sakostām kājām, svaigu gaisu, pirtiņu un dīķi. un nevar arī aizmirst par alutiņu. tieši tas mums visiem bija nepieciešams pēc smagā darba un mācīšanās skolā.
rīt došos turpināt, drīzāk turpināt iesākt baudīt vasaru festivālā sunset. man ir laba priekšnojauta, ka būs superīgs pasākums. vismaz pagaidām viss notiek baigi labi.
tas pagaidām arī viss!
novēlu jums visiem jauku vasaru un kārtīgi atpūsties!
2011. gada 17. aprīlis
rotaļa rotaļājās!
man bija lieliska nedēļas nogale vefiņā. rotaļai bija koncerts un tās sajūtas, ko es guvu šo dienu laikā, bija fantastiskas. arī vecais zelta sastāvs dejoja, kas vispār bija superīgi. katrai dejai cilāju kājas līdzi un visu koncertu smaidīju. supersupersuper!!!!
ar katru šādu koncertu arvien vairāk vēlos iet dejot, bet apzinos, ka visu būtu ļoti grūti apvienot.
piektdienas vakars bija ellīgi traks. pazaudēju zeķi un šalli. kā arī veselo saprātu un atmiņas par to vakaru.
mani galīgi nepriecē mans jau vairākas dienas esošais sliktais veselības stāvoklis. ārstējos!
un, runājot par mūzikas vidusskolu, esmu izlēmusi nepadoties, jo es zinu, ka es visu varu izdarīt un arī labi izdarīt.
tas pagaidām viss!
ar katru šādu koncertu arvien vairāk vēlos iet dejot, bet apzinos, ka visu būtu ļoti grūti apvienot.
piektdienas vakars bija ellīgi traks. pazaudēju zeķi un šalli. kā arī veselo saprātu un atmiņas par to vakaru.
mani galīgi nepriecē mans jau vairākas dienas esošais sliktais veselības stāvoklis. ārstējos!
un, runājot par mūzikas vidusskolu, esmu izlēmusi nepadoties, jo es zinu, ka es visu varu izdarīt un arī labi izdarīt.
tas pagaidām viss!
Abonēt:
Ziņas (Atom)