is this it?

skatoties, kā zirneklis pie mana loga jau n-to dienu vienā un tajā pašā vietā vij tīklu, es sapratu, ka vēlos ko teikt. bet tieši internetā, tieši te!

pagājis neliels laiciņš no vasaras. esmu atpūtusies un arī vasaru iesāku lieliski. taču šobrīd jūtos tik ļoti apmākusies, tieši tāpat kā laiks ārā. bet ne par to es šajā brīdī gribu izteikties. sākšu jau ar festivālu sunset. ļoti labi pavadīts laiks, tiešām! man patika. tad es biju stokholmā ar ģimeni, kur nejauši uzskrējām skaļam studentu pasākumam - jaunieši milzīgās kravas automašīnās ielikuši aparatūru un ballējas, bļaustās, dzer alu un arī šļakstās. vienu reizi es noteikti arī ko tādu gribētu. nākamais brauciens, no kura vakar tieši atgriezos, bija uz nidu (lietuvā). vakariņas pie jūras, maigs un silts vējiņš, kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni, braukāšanās ar riteņiem un vēl daudz citas jaukas lietas. lai arī mans fiziskais stāvoklis ir kļuvis pavisam vārgs, es centos sasparoties un doties viņiem visur līdzi.

kā jau minēju, esmu aizkāpusi aiz melnās svītras. laikam viss tik ilgi un tik daudz krājās lielajā kamolā, ka tagad vairs nezinu, kur likties. katrā ziņā, mans nervu sabrukums nav īstajā laikā. lai arī cik slikti es justos, es vēl neesmu pavisam padevusies. par saviem mīļajiem taču jācīnās, vai ne? baidoties pazaudēt, esmu pazaudējusi, bet es nepadošos. es bez tā nevaru. es dzīvoju tikai vienreiz! es ņemšu visu, ko dzīve man dos un arī vairāk, ja vajadzēs. un es ticu tam, ka katra asara, kas nobirst pār manu vaigu, padara mani stiprāku. galvenais jau nav būt stipram, bet gan justies tādam.

jāatzīst, ka pēdējās stundas manu seju rotā atmiņu smaids, jo šobrīd tik tiešām dzīvoju atmiņās. pārskatu bildes un atceros to, cik labi tajā brīdī man viss likās.
šī diena mani ir mazliet izkrāsojusi. lai arī neko īpašu nedarīju, tikai gulēju gultā un skatījos tv, es jūtos daudz dzīvāka un arī jūtos daudz labāk.
es tiešām ļoti, ļoti ceru un arī ticu, ka es vēl varēšu savilkt galus kopā, ka man izdosies! un arī tad es nepadošos. viss!