The fastest man in the world, fast asleep at the wheel
Nobody wants to be alone, so how did I get, here
When I look at you, I see her staring through
Awake and a smile, cuz she's been inside of you
Is she all the things you, tried to change me into?
Is she everything to you?
Does she make you high, make you real?
Does she make you cry? Does she know the way you feel?
Love is all around you, your universe is full
But in my world, there is only you
I can still find the smell
On my clothes and skin
I can still see your face, when youre sleeping next to her
Is she all the things you, tried to change me into?
Tell me does she
I've had enough of fears, you let them out
Now I wrap myself around you
Like a blanket full of doubt
She's your everything
You make me high! You make me real!
You make me cry! Now you know the way I feel
Love is all around you, your universe is full
But in my world, there is only you
2010. gada 25. aprīlis
2010. gada 19. aprīlis
no one ever said it would be this hard
tik ļoti grūti ir apzināties, ka tomēr nevari aizsniegt to plauktiņu, kurā stāv tieši tas, ko tu šobrīd gribi. un, tāpat kā ar konfektēm un bieži vien apģērbiem, tu nepadosies, kamēr nebūsi dabūjis savu. bet problēma sākas tieši tur, ka prāts negrib, bet sirds piespiež gribēt. un tur rodās tā nomāktības sajūta, tā visa sākums, kas jau reiz ir bijis.
tieši tas, ka tas jau atkal atkārtojas, man nepatīk. un es nesaprotu, cik ilgi var turpināt līmēt kopā vienu un to pašu saplēsto stikla vāzi. lai gan var just, ka tā vairs nav tāda pati kā iepriekš, jo to ir vēl vieglāk saplēst. secinājumi - tātad strīdi neko nestiprina un neuzlabo.
es pat nesaprotu, kāpēc es pieļāvu tādu domu, ka tas tur tomēr vēl ir. nu nevajadzēja. un beigās grūti ir man, nevis kādam citam.
arī šoreiz es nerīkošos citādi. un es ticu sev, ka ar laiku viss nokārtosies un saliksies pa plauktiņiem atpakaļ. galvenais ir iegūt pietiekami lielu optimisma devu, kas ir tikpat spēcīga morāli, kā vitamīni fiziski.
un tieši tā atšķirtība, kas pēdējā laikā ir dota, var man pat palīdzēt. un tieši to es centīšos izmantot.
es biju aizmirsusi par to jauko un patieso ierakstu.
[you don't know how lovely you are]
tieši tas, ka tas jau atkal atkārtojas, man nepatīk. un es nesaprotu, cik ilgi var turpināt līmēt kopā vienu un to pašu saplēsto stikla vāzi. lai gan var just, ka tā vairs nav tāda pati kā iepriekš, jo to ir vēl vieglāk saplēst. secinājumi - tātad strīdi neko nestiprina un neuzlabo.
es pat nesaprotu, kāpēc es pieļāvu tādu domu, ka tas tur tomēr vēl ir. nu nevajadzēja. un beigās grūti ir man, nevis kādam citam.
arī šoreiz es nerīkošos citādi. un es ticu sev, ka ar laiku viss nokārtosies un saliksies pa plauktiņiem atpakaļ. galvenais ir iegūt pietiekami lielu optimisma devu, kas ir tikpat spēcīga morāli, kā vitamīni fiziski.
un tieši tā atšķirtība, kas pēdējā laikā ir dota, var man pat palīdzēt. un tieši to es centīšos izmantot.
es biju aizmirsusi par to jauko un patieso ierakstu.
[you don't know how lovely you are]
2010. gada 3. aprīlis
mūžu dzīvo, mūžu mācies!
jā, tā tas ir! lai arī kādas kļūdas pieļaujam un pēc tam izlabojam un mācamies no tām, beigās atrodās kas jauns, kas izjauc to prieku par to, ka esi labojies. un viss sākās no sākuma.
mēs katrs esam tikai mazs smilšu graudiņš pasaulē, cilvēku dzīvēs, bet tomēr tajā pašā laikā nozīmīgi smilšu graudiņi. reizēm pat viens mazs smilšu graudiņš var ietekmēt visu lielo smilšu čupu.
laikam laiks ir vainīgs pie šīm dīvainajām sajūtām, bet ir sajūta, ka it kā esmu viena. un man pat tas patīk. es tā pat gribu. jo tikai viena es varu sasniegt ko gribu. riebjas, ka cilvēki zin visu par tevi un es pat vairs nešaubos, ka netīšām arī kaut ko izkladzina citiem. un tad citi piestrādā, lai tas izskatītos pēc hameleonu rotaļām. dzīves skarbā realitāte.
tas varbūt izklausās dīvaini (nu labi, tas izklausās ne tikai dīvaini, bet arī stulbi), bet es pat esmu nedaudz priecīga, ka jūnijā viss beigsies. man vairs nepatīk, es vairs negribu un viss. es gribu sākt jaunu dzīvi, kur visi tev liek mieru un cilvēki neko par tevi nezin. un tu vari radīt jaunu iespaidu. tieši tā es gribu. laiks izaugt nevis peldēties tajā pašā upē, kurā pirms gadiem diviem, trijiem.
un es pat zinu, ka no šī vienkāršā ieraksta cilvēki izveidos savu stāstu. varbūt vienkārši izlasiet, padomājat, ko gribat un klusējat? tā ne tikai man būs labāk.
pēdējās dienas ir bijušas fantastiskas. romantika, smiekli, stulbības, plūdi, cigaretes, ūdenspīpe, saule un vienkārši smaids.
vakar tik ļoti piesaistīja tā perfektā ģitārspēle, nu tik ļoti. man pat pašai gribās spēlēt tieši tā. bet kurš var man aizliegt? es tiekšos uz jauniem mērķiem un darīšu to, ko gribu un šoreiz neklausīšos citu padomos, iebildumos un pat uzslavās. es klausīšos tikai sevī.
un tās bungas... hh. ja es tiešām ar to nodarbotos nopietni un man tam būtu laika, es pat tādas gribētu.
un zini? mana neitralitāte nozīmē vienaldzību. ja krīti, tad krīti pavisam zemu.
šodien daudz darba. pašā vidū gribējās paņemt atpūtu, lai būtu spēks darboties tālāk.
:)
mēs katrs esam tikai mazs smilšu graudiņš pasaulē, cilvēku dzīvēs, bet tomēr tajā pašā laikā nozīmīgi smilšu graudiņi. reizēm pat viens mazs smilšu graudiņš var ietekmēt visu lielo smilšu čupu.
laikam laiks ir vainīgs pie šīm dīvainajām sajūtām, bet ir sajūta, ka it kā esmu viena. un man pat tas patīk. es tā pat gribu. jo tikai viena es varu sasniegt ko gribu. riebjas, ka cilvēki zin visu par tevi un es pat vairs nešaubos, ka netīšām arī kaut ko izkladzina citiem. un tad citi piestrādā, lai tas izskatītos pēc hameleonu rotaļām. dzīves skarbā realitāte.
tas varbūt izklausās dīvaini (nu labi, tas izklausās ne tikai dīvaini, bet arī stulbi), bet es pat esmu nedaudz priecīga, ka jūnijā viss beigsies. man vairs nepatīk, es vairs negribu un viss. es gribu sākt jaunu dzīvi, kur visi tev liek mieru un cilvēki neko par tevi nezin. un tu vari radīt jaunu iespaidu. tieši tā es gribu. laiks izaugt nevis peldēties tajā pašā upē, kurā pirms gadiem diviem, trijiem.
un es pat zinu, ka no šī vienkāršā ieraksta cilvēki izveidos savu stāstu. varbūt vienkārši izlasiet, padomājat, ko gribat un klusējat? tā ne tikai man būs labāk.
pēdējās dienas ir bijušas fantastiskas. romantika, smiekli, stulbības, plūdi, cigaretes, ūdenspīpe, saule un vienkārši smaids.
vakar tik ļoti piesaistīja tā perfektā ģitārspēle, nu tik ļoti. man pat pašai gribās spēlēt tieši tā. bet kurš var man aizliegt? es tiekšos uz jauniem mērķiem un darīšu to, ko gribu un šoreiz neklausīšos citu padomos, iebildumos un pat uzslavās. es klausīšos tikai sevī.
un tās bungas... hh. ja es tiešām ar to nodarbotos nopietni un man tam būtu laika, es pat tādas gribētu.
un zini? mana neitralitāte nozīmē vienaldzību. ja krīti, tad krīti pavisam zemu.
šodien daudz darba. pašā vidū gribējās paņemt atpūtu, lai būtu spēks darboties tālāk.
:)
Abonēt:
Ziņas (Atom)