tā man iet

sen te neesmu rakstījusi, jo uztaisīju jaunu blogu, lai tur visu varētu izlikt privāti un priekš sevis. bet tagad es saprotu, ka tam īsti nav jēgas, jo es gribu, lai kāds te palasa un varbūt arī izsaka savu viedokli. tur es turpināšu rakstīt tikai to, kas ir tiešām privāti un citiem nevajadzētu zināt.

pēdējā laikā man iet labi. ja neskaita, ka dažas lietas iet galīgā pakaļā, bet tieši tā dzīvē notiek un es ar to esmu samierinājusies. un es esmu laimīga! jo nav jau par ko bēdāties, vai ne tā?

esmu nokārtojusi eksāmenus mūzikas skolā un jau sestdien man būs izlaidums. un šodien nokārtoju pirmo eksāmenu skolā. ir prieks par to, ka vismaz kaut kas ir nost.

šodien kaimiņu diena. viņš mani uzaicināja uz kino un aizgājām uz filmu reiz romā. nedaudz pastulba, bet tajā pašā laikā arī romantiska. nu tur detalizētāk tāpat nevienam nevajag un lai tas paliek pie manis. pēc tam braucām mājās un kopā nedarījām neko. tiešām jauks vakars!

man gribās vasaru un visus jaukos un trakos piedzīvojumus, kādi mani tur sagaida, sākot ar izlaidumu. būs labi, ļoti labi!

mīlestību nevajag aptraipīt ar draudzību!

labprāt būtu viņam piezvanījusi, bet piespiedu sevi to nedarīt. negribēju par viņu daudz domāt. gribēju to ņemt kā negaidītu aplaimotāju dāvanu, kas bija nākusi un atkal aizies, neko vairāk. es nekad negribēju pieļaut domu, ka tas varētu būt kaut kas vairāk. pārāk labi zināju, ka katrā mīlestībā bija mūžīgas ilgas un ka tās bija viņa mūžīgās mokas. nebija nekā paliekama. nekā.

cīnīties par jūtām vispār ir bezjēdzīgi.
un varbūt tieši tāpēc es esmu padevusies jau sen. jo tieši tā - tas nevar būt kaut kas vairāk. un kāda jēga cīnīties par to, kas nevar būt un nebūs?

kā es jūtos? labi! tas, ka tā uzrakstu, nenozīmē, ka jūtos slikti, sagrauta un blā, blā, blā. es esmu tikusi tam pāri un tur vairs nav par ko pārdzīvot. un tur arī nekā nebija - tikai viens vakars. un parasti tieši tas viens vakars ir sekls un stulbs. es sev biju apsolījusi, ka nekad nekļūšu par tādu, bet tieši to es izdarīju. un nav svarīgi pazīstu nepazīstu. būtība nemainās. es tikai vēlētos, lai zini, ko gribi un dari to, ko saka sirds nevis piespiež prāts. jo tieši tā rīkojos es. varbūt sanāk nedaudz nožēlot, jā, bet es nožēlotu vēl vairāk, ja neklausītu sirdij. tāpēc paprasi viņai un ieklausies viņā, jo viņa zin, ko tu patiesi vēlies. neklausies prātā. tas visu sabojā!

es esmu laimīga par to, kas esmu un par to, kāda esmu. man ir vienalga, kas notiek. vienalga. jo tieši tāpat ir tev. un citiem par mani. bet vai tas ir skumji? nē! jo man nevajag kādu, lai būtu laimīga. tieši to es sev pierādīju vakar/šonakt. un tas man liek justies vēl labāk.

šovakar turpināšu un noķeršu kādu labāku zivi, jo tieši to es jau vēlos ilgāku laiku. (par spīti sliktajai fiziskajai pašsajūtai)

reibums neder vienatnē.

[ērihs marija remarks]

un tagad es saprotu, ka mīlestība tur nav eksistējusi nekad. un tieši tāpēc esam tur, kur esam. (vai arī ir tieši otrādāk)

jauns blogs :)

buča

smagi pa galvu!

šodien sen nepiedzīvota dažādu emociju gamma. diezgan interesanta sajūta tagad.

skatoties spogulī, gribās skaļi iekliegt sev sejā: "tev noraudāta seja, elza!" tagad galīgi labi vairs nav. un vainīgs nav matīss, mīļie. kāpēc jūs neesat iedomājušies, ka viņš ir tas, kurš šajā gadījumā palīdz?
es vienkārši netieku tam pāri un nezinu kā tikt. esmu izmisumā, uz robežas. vēl tikai nedaudz un no manis pāri nepaliks nekas. man tik tiešām vajadzētu iedot smagi pa galvu.
šovakar man viss ir vienalga un es eju gulēt, jo man ir ļoti stipras galvassāpes un man atkal sāp sirds rajonā. forša nervu sistēma, ļoti viegli dzīvot. bet nu gan jau, ka izturēšu. (turpinu mierināt sevi ar šiem 'gan jau')
es nezināju, ka tajā lielajā, stulbajā kārbā var tā relaxēties. kā viņa teica: "tev aizmirsīsies pilnīgi viss un tu jutīsies labi" nu tieši tā arī bija!
+ šodien nopirku audumu savai izlaiduma kleitai. es ceru, ka viss izdosies. jo jau tagad parādās pirmās problēmas.
man ir jāsaņem sevi rokās! te draud nervu sabrukums. bet es cīnīšos pretī!