by nikolajs puzikovs
man tik ļoti žēl savas basgitāras, kuru esmu nometusi malā jau kādu gadu, ja ne vairāk. man gribās mācīties, saprast, izaugt un piedalīties visur ar savām zināšanām, bet man tam nav laika... es izvēlējos saistīt savu dzīvi ar mūziku, bet ne tādā veidā. un man nav ne jausmas, kas man varētu palīdzēt tikt galā ar to visu. man apkārt nav neviena, kas ko tādu prastu.
jau ceturto dienu guļu mājās ar sāpošu kaklu. ārsta diagnoze nebija patīkama, bet nu nav arī tik traki.
ceru, ka līdz svētdienai būšu uz kājām, jo braucu ar klasi ekskursijā uz stokholmu. vīī!!
the kooks - always where i need to be
starp citu, tagad oficiāli pārsvarā klausos vecās grupas un atgriežos pie sava vecā mūzikas stila. es to vienkārši mīlu.
2010. gada 22. septembris
2010. gada 5. septembris
jaunā sezona
es ievēroju, ka man apkārtējie cilvēki ir mainījušies. par dažiem man ir prieks, jo viņi kļūst sakarīgāki un saprātīgāki, bet daži ir mainījušies uz slikto pusi, un ir iekrituši diezgan lielā bedrē. tomēr man vienmēr ir izvēle, ar kuriem cilvēkiem es gribu kontaktēties un ar kuriem nē.
man arī sagribējās pārmaiņas, bet es pat nezinu, ko es sevī gribu mainīt. viss ir ļoti labi, tomēr kaut ko gribās sevī pamainīt. bet tas ir raksturīgi man, jo esmu cilvēks, kurš regulāri ievieš savā dzīvē kaut ko jaunu, pats mainās un maina vidi sev apkārt.
patiesībā esmu ļoti priecīga, ka tiku ārā no bedres, kurā mani ievilka draudzene. tagad ir vieglāk sašķirot cilvēkus un saprast, kuru klātbūtne mani papildina un kuru tikai padara stulbāku.
es tikko izlasīju rakstu par narkotikām. nu tieši par tām sauktajām vieglajām narkotikām (marihuānu, hašišu u.c.). manuprāt, viss, ko es izlasīju, bija patiess. tur bija arī klāt raksti no pieredzes. ja kādreiz man gribējās pamēģināt zālīti joka pēc, tad tagad es negribu viņu pat redzēt un runāt ar to lietotājiem. tas viss ir tik ļoti skumji! man ir žēl to cilvēku, kas dara kaut ko tik stulbu, bet nu tā ir viņu pašu izvēle. man tur iekšā jaukties negribās, jo man tas šķiet pretīgi. atvainojos.
paldies dievam, cosmo beidzot viss nav tikai par seksu. ir interesantāk lasīt.
es tā padomāju... laikam jau es pati ļoti esmu mainījusies, jo viss, kas man šķita normāls vasaras sākumā, tagad šķiet nepieņemams. tomēr kaut kāds augsts kāpums man ir. un man par to ir prieks.
man arī sagribējās pārmaiņas, bet es pat nezinu, ko es sevī gribu mainīt. viss ir ļoti labi, tomēr kaut ko gribās sevī pamainīt. bet tas ir raksturīgi man, jo esmu cilvēks, kurš regulāri ievieš savā dzīvē kaut ko jaunu, pats mainās un maina vidi sev apkārt.
patiesībā esmu ļoti priecīga, ka tiku ārā no bedres, kurā mani ievilka draudzene. tagad ir vieglāk sašķirot cilvēkus un saprast, kuru klātbūtne mani papildina un kuru tikai padara stulbāku.
es tikko izlasīju rakstu par narkotikām. nu tieši par tām sauktajām vieglajām narkotikām (marihuānu, hašišu u.c.). manuprāt, viss, ko es izlasīju, bija patiess. tur bija arī klāt raksti no pieredzes. ja kādreiz man gribējās pamēģināt zālīti joka pēc, tad tagad es negribu viņu pat redzēt un runāt ar to lietotājiem. tas viss ir tik ļoti skumji! man ir žēl to cilvēku, kas dara kaut ko tik stulbu, bet nu tā ir viņu pašu izvēle. man tur iekšā jaukties negribās, jo man tas šķiet pretīgi. atvainojos.
paldies dievam, cosmo beidzot viss nav tikai par seksu. ir interesantāk lasīt.
es tā padomāju... laikam jau es pati ļoti esmu mainījusies, jo viss, kas man šķita normāls vasaras sākumā, tagad šķiet nepieņemams. tomēr kaut kāds augsts kāpums man ir. un man par to ir prieks.
Abonēt:
Ziņas (Atom)