jā, tā tas ir! lai arī kādas kļūdas pieļaujam un pēc tam izlabojam un mācamies no tām, beigās atrodās kas jauns, kas izjauc to prieku par to, ka esi labojies. un viss sākās no sākuma.
mēs katrs esam tikai mazs smilšu graudiņš pasaulē, cilvēku dzīvēs, bet tomēr tajā pašā laikā nozīmīgi smilšu graudiņi. reizēm pat viens mazs smilšu graudiņš var ietekmēt visu lielo smilšu čupu.
laikam laiks ir vainīgs pie šīm dīvainajām sajūtām, bet ir sajūta, ka it kā esmu viena. un man pat tas patīk. es tā pat gribu. jo tikai viena es varu sasniegt ko gribu. riebjas, ka cilvēki zin visu par tevi un es pat vairs nešaubos, ka netīšām arī kaut ko izkladzina citiem. un tad citi piestrādā, lai tas izskatītos pēc hameleonu rotaļām. dzīves skarbā realitāte.
tas varbūt izklausās dīvaini (nu labi, tas izklausās ne tikai dīvaini, bet arī stulbi), bet es pat esmu nedaudz priecīga, ka jūnijā viss beigsies. man vairs nepatīk, es vairs negribu un viss. es gribu sākt jaunu dzīvi, kur visi tev liek mieru un cilvēki neko par tevi nezin. un tu vari radīt jaunu iespaidu. tieši tā es gribu. laiks izaugt nevis peldēties tajā pašā upē, kurā pirms gadiem diviem, trijiem.
un es pat zinu, ka no šī vienkāršā ieraksta cilvēki izveidos savu stāstu. varbūt vienkārši izlasiet, padomājat, ko gribat un klusējat? tā ne tikai man būs labāk.
pēdējās dienas ir bijušas fantastiskas. romantika, smiekli, stulbības, plūdi, cigaretes, ūdenspīpe, saule un vienkārši smaids.
vakar tik ļoti piesaistīja tā perfektā ģitārspēle, nu tik ļoti. man pat pašai gribās spēlēt tieši tā. bet kurš var man aizliegt? es tiekšos uz jauniem mērķiem un darīšu to, ko gribu un šoreiz neklausīšos citu padomos, iebildumos un pat uzslavās. es klausīšos tikai sevī.
un tās bungas... hh. ja es tiešām ar to nodarbotos nopietni un man tam būtu laika, es pat tādas gribētu.
un zini? mana neitralitāte nozīmē vienaldzību. ja krīti, tad krīti pavisam zemu.
šodien daudz darba. pašā vidū gribējās paņemt atpūtu, lai būtu spēks darboties tālāk.
:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru