Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
(M.Zālīte)
tā nu ir pagājuši 2 mēneši. precīzāk, paskrējuši. un tiem līdzi ir nākuši daudz jauni piedzīvojumi, pārdzīvojumi un notikumi.
pēdējā ierakstā minēju par to, ka savu laiku veltīšu sevis pilnveidošanai un tā tiešām arī bija. daudz esmu lasījusi, mācījusies un centusies labot savus izteikti kaitinošos mīnusus. laikam jau kaut kur tālāk esmu tikusi.
ja runāju par savu dzīvi kopumā, tad tur arī ir daudz kas mainījies. esmu daudz novērojusi, sapratusi un secinājusi. beidzot laikam dzīvoju realitātē nevis aiz rozā briļļu stikliem.
šobrīd izjūtu pārēju no 17 uz 18 gadiem. sāku saprast, ka kļūstu veca, jo visi vienaudžu prikoli un izdarības man šķiet nekam nederīgas un nesaprotamas. jā, varbūt pati reizēm mēdzu būt bērnišķīga un izdarīt ko tādu, kas ir visai neloģisks, taču tas ir tikai reizēm nevis visu laiku.
nākamais, ko gribu pieminēt, ir tas, ka turpinu iet mūzikas vidusskolā, lai gan joprojām cīnos ar sevi par šo grūto izvēli. man ir tik daudz citu lietu, ko vēlos darīt ārpus skolas un arī skolā, bet tieši tāpēc, ka mūzikas vidusskola ir puse manas dzīves, es neko nevaru atļauties. tāds jēdziens kā draugi un izklaides man neeksistē. nu labi, nav tik traki, bet es gribētu vairāk laiku pavadīt kaut kur citur un citādāk. bet tajā pašā laikā man arī patīk mūzikas skolā. ai, es nezinu! pašai vien jāsēž un jādomā. neviens cits manā vietā to neizlems.
pieminēšanas vērts ir arī brauciens uz horvātiju kopā ar skolas kori. patīkams, silts, jautrs un piedzīvojumiem bagāts brauciens. noteikti atmiņā paliekošs. es tiešām ļoti vēlos atgriezties. latvijas drūmā vide ir neizturama.
šī bija viena no pēdējā laikā foršākajām nedēļas nogalēm. viss sākās ar sestdienas rītu, kad 7.30 izgāju no mājas, jo 9.00 man jau sākās nodarbības mūzikas skolā. tas bija tik bezrūpīgs, mierīgs un patīkams rīts. ļoti daudz svarīgas lietas pārdomāju un nonācu pie loģiskiem risinājumiem. un arī manas domas neklejoja pa manu galvu, meklēdamas savu plauktiņu. sakārtodamās pa vietām, tās norima un noklusa un es pavadīju vienu no klusākajiem rītiem, kāds man jebkad ir bijis. apmeklēju arī baltās naktis. paspēju pabūt tik dažādās vietās, ka par daudzveidību nevarētu sūdzēties. arī kompānija bija man sen aizmirstie mīļie cilvēki. viens no spilgtākajiem notikumiem noteikti bija pasākums nordeā bankā, kur bija jāraksta par pagātni un nākotni. pēc tam man bija neizbēgams filozofiskais noskaņojums. un vēl vairāk atmiņā paliekošs bija Mr.GRē. un tas bija kā sitiens pa vāju nervu, jo tagad vecrīga mani sāk pārņemt savās kārdinošajās skavās. lieki piebilst, ka plānoju tur drīz vien iegriezties un izlaist savu ilgi sasieto nezvēru.
šo patīkami vasarīgo dienu pavadīju zaķusalā, pastaigājoties kopā ar dzejniekiem. tas bija tā vērts! noteikti nenožēloju, ka veltīju tam daļu savas svētdienas.
šodien man bija ļoti liela vēlme pabraukāties ar riteni, taču man šajā galā nav kompānijas, kas galīgi nav forši. tāpēc palieku vien ar savu vēlmi, kas tā arī netika izpildīta. tagad gaidīšu līdz atvasarai.
apņemos šeit vairāk rakstīt brīžos, kad man uznāk filozofiskais garstāvoklis. tas ir tiešām ļoti interesanti! pat man pašai.
tad ar to es arī šovakar beigšu.
lai jums prātīgs, jauks un labām atzīmēm bagāts jaunais mācību gads!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru